Nav ko bēdāties un skaust,
Vēja ceļus neapjaust.

Vējā stāvēt, priecāties,
Kā tas nācis, kā tas ies,
Kā tas audzis, kā tas mirs,
Mūs no viņa neat�ķirs.

Viegla vētra, vēsma smaga...
Klusā sirds top vēl klusāka, vēl klusāka, vēl klusāka,
Vēl klusāka mana taka...

Un kad pilns un kluss mans gaiss,
Arī vēj� top manējais.