Autobuss Debesīs "Pomeranču vainadziņ�" |
Tā man mū�am ir mīkla, tikai liktens to zin, vai tās mēles tur tīklus vai vien me�ģīnes pin. Bet tu, re, kā cauri dienām viņas galvā staro viņ� - pomeranču, pomeranču, pomeranču vainadziņ�. Atliek iet man, kur vedīs vienreiz iesāktais ceļ�. Man ir sudraba ķēde, bet dzīve no dzelzs. Tomēr, tomēr cauri dienām viņas galvā staro viņ� - pomeranču, pomeranču, pomeranču vainadziņ�. Čūska līdzīga kokam, mīlai līdzīgs ir vilts. Viss man izslīd no rokām tā kā nagla vai smilts. Tikai, tikai cauri dienām viņas galvā staro viņ� - pomeranču, pomeranču, pomeranču vainadziņ�. Lyric from www.lyricmania.com |