Autobuss Debesīs
"Pie me�rozī�u krūma"

Pie me�rozī�u krūma apstājos
Un, smar�u jūtot,
Noraustījos sāpēs;

Nē, sāpīgāk man nebūs vairs,
Ja viņas ērk�ķi mani bargi skrāpēs,
Vēl kādu rētu manā sirdī zaļā;

Vēl stāvēju tur ilgus brī�us
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā.

Vēl stāvēju tur ilgus brī�us
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā.

Vēl stāvēju tur ilgus brī�us
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā.

Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēr�os vairs vaļā