Autobuss Debesīs "Par to" |
Mēs runājām par dzīvi, jā, par to, kas �odien paveikts, piepildīts, un vēl, par to, ko sauc par sapni, jā par to, un beigās pa�iem sevis kļuva �ēl. Mēs runājām par naudu un par to, ko gūtu, ja tās vairāk būtu mums, un aizrāvu�ies neievērojām, ka debesis virs galvām sāka tumst. Mēs runājām par to, vai viss ir tā, kā tam ir jābūt. Nolēmām, ka nav. Kāds sacīja: - Viss? Tas ir pārāk maz, drīz gulēs tas, kas tagad stāv. Viņ� runāja par sauli un par to, ka pāriet mākoņi, bet debess - nē. Ka Dievs nav ārpus mums, bet iemājo ikviena sirdī, katra dvēselē. Mēs neticējām, smīnējām, bet viņ�, kur� bija teicis tā, ne citādāk, drīz piecēlās un, aiziedams no mums, vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk. ... drīz piecēlās un, aiziedams no mums, vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk. Mēs palikām. Ar sevi palikām �ai stundā saliedēti (kā nekā) uz brīdi vienoti, bet sirdī bija tā, ka drīz, pavisam drīz būs citādāk. Mēs neticējām, smīnējām, bet viņ�, kur� bija teicis tā, ne citādāk, drīz piecēlās un, aiziedams no mums, vēl piepilda: - Ir vēls un rīts jau nāk. Mēs palikām. Ar sevi palikām �ai stundā saliedēti (kā nekā) uz brīdi vienoti, bet sirdī bija tā, ka drīz, pavisam drīz būs citādāk. Lyric from www.lyricmania.com |