Autobuss Debesīs
"Nāc sudrabā"

Ir atkal zeme
Zem kājām man,
Un manā kreimenē
Timpāns skan.

Caur visiem ļark�ķiem,
Kur ausis salst,
Caur visiem āri�ķiem
Iet sudrabbalss.

Melnmelnu nimbu
Melns skurstens dod,
Bet kreimeņtimpāns
To sudrabo.

Un tad es skatos
Un redzu to,
Kā dzīves atvaros
Tas kūleņo.

Nevienas pērles
Tai bedrē nav,
Te viss ir mēreni
Izsmelts jau.

Nāc malā, gudrā,
Jo man ir dots,
Un tas mans sudrabs
Nav izmelots.

Vairs citu nelaid
Pie sevis klāt,
Nāc, nelaimīgā,
Nāc sudrabā.